480 punkti. Tik maz, cik nekad agrāk kopš PISA mērījumu sākuma 2000. gadā.
- gada decembrī OECD publicēja PISA 2022 rezultātus. Vācijai rezultāts lasītprasmes jomā bija vīlusošs: 480 punkti, samazinājums par 18 punktiem salīdzinājumā ar 2018. gadu. Tas Vāciju novieto tikai nedaudz virs OECD vidējā rādītāja, kas ir 476 punkti.
Bet kas slēpjas aiz šiem skaitļiem? Un ko tie nozīmē ģimenēm, skolotājiem un skolām?
Ko konkrēti parāda skaitļi
26 procenti no testētajiem 15 gadus vecajiem Vācijā nesasniedz pat kompetences līmeni II. Tas nozīmē, ka vairāk nekā katrs ceturtais pusaudzis nespēj lasīt vienkāršu tekstu ar izpratni. Informācijas saistīšana, secinājumu izdarīšana, argumentācijas sekošana: tas viss ir grūti šiem pusaudžiem.
Salīdzinājumam: 2015. gadā Vācijas lasīšanas vērtība joprojām bija 509 punkti, ievērojami pāri OECD vidējam. Samazinājums par 29 punktiem septiņu gadu laikā ir viens no stāvākajiem visā Rietumeiropā.
Vācija nav viena
Lasītprasmes samazinājums nav tikai vācu parādība. Gandrīz visas Rietumeiropas valstis zaudē punktus, dažas pat daudz vairāk.
| Valsts | 2012 | 2015 | 2018 | 2022 | Izmaiņas kopš 2018 |
|---|---|---|---|---|---|
| Īrija | 523 | 521 | 518 | 516 | -2 |
| Igaunija | 516 | 519 | 523 | 511 | -12 |
| Šveice | 509 | 492 | 484 | 483 | -1 |
| Vācija | 508 | 509 | 498 | 480 | -18 |
| Austrija | 490 | 485 | 484 | 480 | -4 |
| Beļģija | 509 | 499 | 493 | 479 | -14 |
| Francija | 505 | 499 | 493 | 474 | -19 |
| Nīderlande | 511 | 503 | 485 | 459 | -26 |
Avots: OECD PISA 2022 Results Volume I, OECD Education GPS
Nīderlande pieredzēja lielāko samazinājumu ar 26 punktiem kopš 2018. gada. Francija zaudēja 19 punktus, Beļģija 14. Īrija un Igaunija, savukārt, paliek ievērojami stabilas: abas valstis saglabā pozīciju virs 510 punktiem daudzus gadus.
Tas parāda, ka samazinājums ir strukturāls un ietekmē visu Rietumeiropas reģionu. Bet tas nav neizbēgams.
Trīs iemesli, kas viens otru pastiprina
Veiktspējas samazinājumam ir ne viens, bet vairāki iemesli, kas viens otru savstarpēji pastiprina.
Sociālā plaisa pieaug
Lasītprasmes atkarība no vecāku socioekonomiskā stāvokļa Vācijā ir īpaši izteikta. Labākie 25 procenti studentu priekšstāv sliktākos 25 procentus par 113 punktiem. 2009. gadā šī starpība bija tikai 104 punkti (OECD Country Note Germany).
Pusaudži ar migrācijas fonu vidēji parāda par 67 punktiem sliktākus rezultātus nekā tie bez tā. Taču tas ir iespaidots nevis paša migrācijas fona: PISA autori atšķirību daļēji skaidro ar to, ka ģimenes ar migrācijas fonu bieži atrodas sociāli nepriecigas situācijas (PISA 2022 Zusammenfassung, TU München).
Pandēmija pasliktināja esošo
Pandēmija nesāka samazinājumu, bet to paātrināja. Vācijā tālmācība tika īstenota daudz retāk, izmantojot digitālas ierīces nekā OECD vidēji, bet daudz biežāk izmantojot drukātus materiālus patstāvīgai mācībām. Bērniem no mājsaimniecībām ar maz lasīšanas veicināšanas šī pieeja bija īpaši kaitīga.
Lasīšana konkurē ar jaunajiem medijiem
Saskaņā ar JIM 2025 pētījumu, 91 procents pusaudžu izmanto mākslīgā intelekta rīkus kā primāro meklēšanas mediju. Lasīšana kā aktīva, pastāvīga darbība zaudē vietu pasīvam patēriņam. Tas nav morāls spriedums, bet nobīde, ko skolām un ģimenēm ir jāvada apzinīgi.
Ko papildina IGLU pētījums
Negatīvā tendence nesākas tikai ar 15 gadus vecajiem. IGLU 2021 pētījums parāda, ka jau 25 procenti ceturtklasnieku nesasniedz minimālo līmeni lasīšanā. Vidējais rādītājs samazinājās no 548 punktiem (2006) uz 524 punktiem (2021) (McElvany et al., IGLU 2021).
Pašlaik notiek IGLU 2026 pētījums, ko vada prof. Nele McElvany TU Dortmund. Vai no 2021. gada pieņemtie pasākumi deva efektu, redzēs rezultātos (News4teachers, maijs 2026).
Kas jau notiek
Nākamais PISA raunds ir arī noslēgts: PISA 2025 tika veikta 2025. gada pavasarī, rezultāti tiks publicēti 2026. gada 8. septembrī. Tad uzzināsim, vai dilstošā tendence ir palēninājusies vai turpina paātrināties.
Skatoties vēl tālāk nākotnē, PISA 2029 atgriež lasīšanu kā galveno domēnu, un pirmo reizi tiek testēta arī mediju un mākslīgā intelekta kompetence (MAIL) kā atsevišķa joma. OECD tādējādi atzīst, ka lasītprasme un kritiski attiekums pret mākslīgā intelekta ģenerētu saturu turpmāk nevar tikt uzskatīti atsevišķi.
Ko dara citādi Īrija un Igaunija
Īrija (516 punkti) un Igaunija (511 punkti) parāda, ka stabila lasītprasme ir iespējama pat pandēmijas apstākļos. Abas valstis gadu desmitus sistēmiski investē agro lasīšanas veicināšanu un izmanto individualizētus materiālus, kas pielāgoti katra bērna lasīšanas līmenim.
Tas nav nejaušība. Tas ir apzinātu izglītības politikas lēmumu rezultāts.
Skaitļi parāda, ka lasītprasme nesamazinās, jo bērni būtu mazāk spējīgi. Tā samazinās, jo lasīšana saņem mazāk vietas bērnu ikdienas dzīvē. Tas, kurš atgriež šo vietu, maina līkni.
Ko tu vari darīt
Aiz lielajiem skaitļiem stāv konkrēti bērni, kuri katru dienu lasa vai nelasa. Trīs lietas, kas patiesi palīdz:
Vecākiem: 10 minūtes ikdienas lasīšanas, kur tavs bērns izvēlas tēmu, palīdz vairāk nekā stunda piespiedu lasīšanas brīvdienās. Interese pārvar pienākumu.
Skolotājiem: Diferenciācija ir atslēga. Ja divpadsmit bērni sēž divpadsmit dažādos lasīšanas līmeņos, katrs vajag materiālu, kas atbilst viņa līmenim. Ne vienes teksta visiems.
Skolu vadītājiem: Startchancen programma piedāvā konkrētu finansējumu. Pārbaudi, vai tava skola ir pieņemama, un izmanto sociālpedaģoģiskos resursus mērķtiecīgai lasīšanas veicināšanai.
Tieši šeit ienāk MichMatz ReadMe: aplikācija, kas pielāgo stāstus katra bērna interesēm un lasīšanas līmenim. Skolotāji saglabā kontroli pār tēmu, grūtības pakāpi un valodu. Bērni saņem tekstus, kurus viņi patiešī vēlas lasīt.
Lasītprasme nav liktenis. Tas ir lēmums, ko mēs varam pieņemt katru dienu.
MichMatz komanda